Patīkami redzēt, kā bijušie atkarīgie cilvēki, kuru dzīve bija pilnībā sabrukusi, varēja ne tikai pārvarēt savu atkarību, bet arī izmainīt savu raksturu un domāšanu. Cilvēks, kas varēja izmainīt sevi, varēs izmainīt apkārtējo pasauli. Mēs tam ticam, un novēlam puišiem iet uz priekšu pretī saviem mērķiem.

Viņu liecības lasiet šeit.

Dmitrijs vērsās pēc palīdzības, būdams atkarīgs no spice vielām. Viņa fiziskais stāvoklis bija ļoti smags:svara trūkums, paranoja, šizofrēnijas pazīmes. Tas ir pats smagākais gadījums, kad iespēju atlabt nedod ne ārsti, ne psihologi. Dmitrija māte sauca pēc palīdzības:" Palīdziet manam dēlam, nav vairs spēka skatīties kā viņš mirst.." Atrodoties vienā no mūsu palīdzības centriem, Dmitrijs saņēma palīdzību kā fiziskā, tā arī emocionālā atlabšanā. Jau pēc pusgada viņš bija spējīgs runāt sakarīgi, sāka pieņemties svarā. Šodien viņš ir pilnībā atjaunojies, dzīvo un priecājas par to, strādā un palīdz mammai, kā arī palīdz tiem, kuri atrodas tādā pašā stāvoklī, kādā kādreiz atradās viņš pats.

2015. gada 29. decembrī mēs atkal ar prieku apciemojām bērnu namu “Sprīdītis, kur šoreiz mūs sagaidīja 35 bērni un pusaudži.

Mēs kārtējo reizi izsakām sirsnīgu pateicību visiem, kas palīdzēja īstenot šo pasākumu, ieguldot savu laiku, talantu, līdzekļus vai kā citādi piedaloties. Īpašu pateicību izsakām Sofijai Blagovai-Čerņavskai no Sanktpēterburgas, kura izbrīvēja laiku, lai piedalītos šajā pasākumā, un dalījās ar mums savā profesionāla bērnu leļļu teātra darbinieka pieredzē! Pateicoties Sofijai, mums izdevās izveidot īstu teātra izrādi padarīt šo pirmssvētku pasākumu īpašu! Esam priecīgi, ka mūs ar nepacietību gaida atkal ciemos.

Un mēs turpināsim iet uz priekšu...

Labdarības pasākumu organizators Vitālijs Antonovs dalās savās pārdomās:  “Daudzi no mums vēlētos darīt kaut ko labu līdzcilvēkiem, taču šaubas, neuzdrīkstēšanās un aizņemtība bieži vien ņem virsroku. Dzīve tikmēr iet uz priekšu. Gads pēc gada aiziet pārdomās. Cik labi, ka vienmēr atrodas cilvēki, kuri uzdrīkstas un dara. Darīt labu - tas ir kā ceļojums, sperot soli pēc soļa, kurā galvenais ir neapstāties. Katrs solis, lai arī cik mazs un nenozīmīgs tas varētu likties,  atstāj nospiedumus bērnu sirdīs - atmiņas par laimīgiem mirkļiem, priecīgiem pārdzīvojumiem, vairāk cerības un ticības tam, ka dzīve var būt laimīga un skaista! Mēs ticam, ka katrs mūsu apciemojums ir kā neliels pozitīvs lādiņš katra bērna liktenī, jo palīdz justies vajadzīgam, īpašam, sajust, ka ir cilvēki, kuri vēlas parūpēties, iepriecināt, kopā pavadīt laiku, uzklausīt, pateikt kādu labu vārdu, uzmundrināt - vienkārši būt līdzās.

Nekas nav salīdzināms ar prieku un gandarījumu, ko izjūt cilvēks, kurš seko savam aicinājumam!

Ja arī tavā sirdī ir vēlme darīt labus darbus, varbūt ieklausies…uzdrīksties….pamēģini….?"

Ir noslēdzies 2015. gads, kā arī projekts “Biedrības “Neatkarība Balt.” darbības attīstība atkarīgo un līdzatkarīgo personu dzīves kvalitātes uzlabošanā”. Labdarības pasākumi bija plānoti kā viena no šī projekta aktivitātēm. Esam ļoti priecīgi un gandarīti, ka plānotais rezultāts tika daudzkārt pārsniegts! Biedrības Valde saka īpašu paldies Vitālijam par ieguldīto iniciatīvu un darbu šo pasākumu organizēšanā!

13.12.2015.

Ir trešā Adventes svētdiena. ,,Dzeguzītē" šī diena pagāja patīkamo apvienojot ar lietderīgo.

Vainagā iedegtās sveces liesmiņas mudināja mūs uz nelielām pārdomām, atmiņām un mazliet sentimentu, bet ciemiņi no Rīgas, biedrības ,,Neatkarība BALT" 11 pārstāvji, īpaši Vitālijs mūs visus aizrāva ar praktisku darbošanos darbnīcās ,,Kulinārijas brīnumi", ,,Esi radošs", un ,,Alpīnisms".  Interesanti bija gan zēniem, gan meitenēm. Tika sacepti dažnedažādi brīnumi! Piparkūku vīriņi, sirsniņas, zvaigznītes, smilšu cepumi un jaukti cepumi. Ai, kā mums patīk šīs lietas! Radošajā darbnīcā meistarojām Ziemassvētku apsveikumus un dāvaniņas no filca un pērlītēm. Bet par alpīnismu stāstīja un rādīja pats Vitālijs. Mācījāmies, kā siet dažādus mezglus, apieties ar karabīni un beigās pat uzkāpt klinšu sienā (mūsu gadījumā zviedru sienā:)). Laiks kaut kur aizskrēja tā, ka nemanījām, ka jāiet jau gulēt.......:) Paldies rīdziniekiem!!! Paldies audzinātājām Aļonai un Taņai par Sirdsdarbu!!!

I.Bērzkalna,
sociālais darbinieks