Mani sauc Olga, esmu 36 gadus veca. No tiem 17 gadus es lietoju narkotikas ar visām no tā izrietošajām sekām – melošanu tuviniekiem, zādzībām, cietumu. Cietums nav pati briesmīgākā vieta, jo ir vēl kapi, kur tu vairs neko nevarēsi izmainīt. Šogad es kārtējo reizi atbrīvojos no cietuma ieslodzījuma. Padzīvojot kādu laiku mājās es sapratu, ka domas par narkotikām sāk atgriezties. Es paskatījos apkārt un nolēmu, ka nekas nav izmainījies, ir jāmaina sevi. Viens paziņa pastāstīja man par sociālās adaptācijas centru, kurā viņš pats bija pabeidzis programmu un tā patiešām izmainīja viņa dzīvi. Pašlaik es atrodos šajā centrā, un man ir cerība uz nākotni. Tas ir mans pirmais solis jaunā dzīvē!
