Kad man bija 12 gadi, es pirmo reizi pamēģināju marihuānu, un, iespējams, no tā brīža sākās mans "nāves maratons", manā dzīvē ielauzās grēks. 16 gadu vecumā es pamēģināju smagās narkotikas un tā līdz 45 gadu vecumam. Labas atmiņas minimāli, eksistence, kas balstīta uz egoismu, meliem, nelietību.
Pārraujot visas attiecības, imigrāciju, metadona programma, dzīve vairāk atgādina traka režisora grāvēja scenāriju, 30 verdzības gadi!
2019 gads, patiesības brīdis, Rīgas dzelzceļa stacija, kāds man uzsauc "Čau puis, tev steidzami vajadzīga palīdzība, ir cita dzīve, mēs palīdzēsim!"
2022.gads, un varu teikt: jā, man ir cita dzīve! Slava Dievam par centra darbiniekiem, par īstiem draugiem, par kalpošanu, par kolektīvu, par visu, kas vienkārši nevarēja būt manā dzīvē! Es esmu brīvs cilvēks, es esmu laimīgs cilvēks!
